Jelgava, Sv. Trīsvienības baznīcas torņa pulkstenis

Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīca (celta 1573. gadā) bija pirmā jaunuzceltā luterāņu mūra baznīca Eiropā, turklāt tā bija augstākā ēka Jelgavā un Zemgalē. Tās zvanu torni, kurš bija 49.69 m augsts pabeidza 1688. gadā. Pirmais pulkstenis baznīcas tornī uzstādīts 1611.gadā. 1862.gadā torni paaugstināja, tā augstums kopā ar apzeltīto krustu sasniedza 80,5 m. 2004. gadā torni pārsedza ar stikla jumtu. Šobrīd tā augstums sasniedz 50,17 m un torņa forma ir saglabāta arhitekta Martina Knoha (Knoch) veidotā izskatā.

Pēc rekonstrukcijas darbiem (arhitekts Artūrs Lapiņš) no 2009.-2010. gadam tornis tika atjaunots kā vēstures, kultūras un tūrisma centrs. Tornī uzstādīts pulkstenis ar caurspīdīgām ciparnīcām 2.3 m diametrā. Šī tipa ciparnīcas ir retums ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Pulkstenis aprīkots ar mūsdienīgu iekārtu un sinhronizēts ar muzikālo fragmentu atskaņošanu. Pulksteņa rādītāji un cipars 1 uz vienas no četrām ciparnīcām ir apzeltīti.

Iemesls tam - seni nostāsti. Viens vēsta, ka agrākos laikos cipars viens bijis apzeltīts. To licis izdarīt kāds kungs, kurš bijis azartspēlmanis. Lūdzot Dievu, lai laimētu, viņam arī veicies – laimests kritis tieši vienos naktī. Tāpēc viņš licis šo ciparu apzeltīt, laimestu novēlējis baznīcai un azartspēles vairs nespēlējis. Otrs nostāsts saistīts ar Valdekas muižas baronu fon der Reki, kurš it kā esot maksājis par vieninieka apzeltīšanu ciparnīcā, kas pavērsta Pārlielupes virzienā pret Valdekas muižu, lai barons varētu redzēt, kad pienācis pusdienlaiks.

Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.